Vai pilnas amortizācijas kalnu velosipēdi ir labāki par hardtail? Dažreiz, bet ne vienmēr. Lai palīdzētu tev izlemt, šajā rakstā pastāstīšu par pilnas amortizācijas velosipēdu plusiem un mīnusiem.
Kalnu velosipēdus var iedalīt divās kategorijās – hardtail (tikai priekšējais amortizators) un full suspension (priekšējā un aizmugurējā amortizācija). Kaut arī ir arī ļoti daudz hardtail un pilnas full suspension velosipēdu veidu, sarežģītākais pirms MTB velo iegādes ir saprast, vai tev vajag viena vai otra veida amortizācijas velosipēdu.
Patiesībā full suspension velosipēdu “pa lielam” nevajag nevienam. Ja ir pietiekoši liela pieredze vai vēlme attīstīt savu braukšanas pieredzi, pilnībā pietiks arī ar labu hardtail velosipēdu. Ar to varēs izdarīt pilnīgi to pašu, ko ar tā saucamo “fullīti”.
Objektīvi spriežot, fullīšiem gan ir priekšrocības, kādu nav hardtail velosipēdiem. Pastāstīšu par galvenajām atšķirībām, lai tu varētu izlemt, kāda veida MTB braucamo iegādāties.
Full suspension velosipēdu priekšrocības

Braucot ar pilnas amortizācijas velosipēdu pa nelīdzenu virsmu:
Tu jutīsies komfortablāk
Būs labāka saķere
Būs lielāka pārliecība
Pirmie kalnu velosipēdi bija bez amortizācijas vispār. Vari paprasīt kādam oldschool kalnu velosipēdu braucējam, kas ir lielāka inovācija MTB velo vidū. Esmu pārliecināts, ka atbilde būs saistīta ar amortizāciju.
Amortizācija ļauj absorbēt triecienus no saknēm, bedrēm, akmeņiem u.t.t., tādā veidā palielinot komforta sajūtu, kā arī nenogursi tik ātri. Tā palīdz ratiem uzturēt kontaktu ar virsmu, tādā veidā uzlabojot saķeri un kontroli pār velosipēdu. Apvienojot abas iepriekšminētās lietas, tev būs labāka pārliecība par savām braukšanas spējām nelīdzenos un grūtos sektoros.
Kaut arī hardtail velosipēda amortizācija ir pietiekoša, ļoti sarežģītos un nelīdzenos sektoros fullītis būs daudz ērtāks – it īpaši par to pateiksies tava mugura, kājas un pēdas. Pilnas amortizācijas velosipēds braucienu var pārvērst no konstantas kratīšanās un dažreiz pat sāpīgas mīšanās uz līdzenu un plūdenu.
Tā kā aizmugurējais amortizators var absorbēt un reaģēt uz virsmas izmaiņām, full suspension velosipēdi nodrošina daudz labāku saķeri – it īpaši, ja braukšanas virsma nav līdzena. Tāpat braucējiem nav tik ļoti uzmanīgi jāizvēlas braukšanas trajektorija, jo fullītīs spēs pārvarēt tādus triecienus, kādus nespēs hardtail velosipēds.
Lielākā daļa braucēju ar fullīti spēs ātrāk un efektīvāk veikt nobraucienus, it īpaši sarežgītos un tehniskos sektoros. Pilnas amortizācijas velosipēds dažreiz palīdzēs arī uzbraucienos – aizmugurējā velosipēda daļai būs labāka saķere ar bruakšanas virsmu.
Full suspension velosipēdu mīnusi

Dārgāki (piemērs veikalā evelostore.lv)
Biežāka apkope
Lielāks svars
Mazāk efektīvi braucot pa līdzenām virsmām
Hardtail velosipēdi ir vienkāršāki nekā fullīši. Pēdējiem papildus klāt nāk aizmugurējais amortizators, tā savienojuma punkti un asis, kas kopumā padara šo velosipēda uzbūvi sarežģītāku. Tieši tāpēc full-suspension velosipēdi ir dārgāki nekā līdzīgas klases hardtail velosipēds. Atšķirība var būt simtos, dažos gadījumos – pat tūkstošos eiro.
Sarežģītāka uzbūve nozīmē arī to, ka ir lielāka iespēja, ka kaut kas salūzīs. Pilnas amortizācijas velosipēdus ir biežāk jāapkopj – sākot ar regulāru aizmugurējā amortizatora (ideālā gadījumā – reizi gadā) un tā savienojuma punktu apkopi.
Ja tu brauc īpaši dubļainos, mitros vai putekļainos apstākļos, šīs apkopes ir jāveic vēl biežāk. Tas palielina velosipēda ekspluatācijas izmaksas.
Jo vairāk komplektējošās daļas, jo lielāks svars. Full suspension velosipēds nav izņēmums. Tie parasti būs par 1 – 5 kilogramiem smagāki nekā hardtail velosipēds, atkarībā no full suspension velosipēda veida – trail, enduro, downhill u.t.t. Kaut arī svars nav pats svarīgākais, tas noteikti varētu būt iemesls, kāpēc kāds neizvēlēsies iegādāties vienu vai otru velosipēdu.
Ja virsma, pa kuru visbiežāk brauc, ir līdzena, tad fullītis varētu būt nepareiza izvēle. Kaut arī lielākajai daļai šo velosipēdu ir iespēja nobloķēt aizmugurējo amortizatoru, lai mīšanās laikā visa sistēma nekustētos un nodrošinātu maksimāli efektīvu braukšanu, tā nebloķējas pilnībā. Šajā gadījumā labāk izvēlēties vieglu hardtail velosipēdu, kas sniegs maksimālu braukšanas baudu.
Kādos gadījumos ir vērts izvēlēties pilnas amortizācijas velosipēdu?
Tu vēlies braukt ātrāk pa nelīdzenām virsmām
Tu vēlies justies drošāk braucot pa nelīdzenām virsmām
Tu vēlies braukt ar lielāku komforta sajūtu
Tev patīk foršas lietas
Izvērtē to, pa kādām virsmām brauksi visbiežāk. Ja tavs maršruts ir ar dažādiem tehniski sarežģītiem, nelīdzeniem, sakņainiem vai akmeņainiem sektoriem – ieteiktu izvēlēties full suspension velosipēdu.
Fullītis būs labāka izvēle arī tad, ja vēlies veikt dažādus kalnu nobraucienus maksimāli ātri. Pilna amortizācija sniegs labāku saķeri un tu vienā brīdī neaizlidosi pāri stūrei, kad aizmugurējais rats atsitīsies pret kādu lielāku sakni vai akmeni.
Ar fullīti tev ir lielāka pārliecība par braukšanas spējām – tie burtiski “apēd” lielāko daļu nelīdzenumu. Ja, braucot ar pašreizējo velosipēdu, tev ir sajūta, ka tas tevi visu laiku “sit”, vai arī ja tev ir bijušas muguras vai ceļu traumas – noteikti izvēlies fullīti.
Protams, ja tu esi velosipēdu fanāts, kam patīk jaunas tehnoloģijas un interesanti velosipēdi, tad arī vari izvēlēties pilnas amortizācijas velosipēdu. Tie tiešām tevi padarīs laimīgu. Tiesa, citi braucēji varētu būt daudz priecīgāki par hardtail velosipēdu, jo tādā veidā var ietaupīt krietnu žūksni naudas, kā arī apkopē tie ir vienkāršāki.
Personīgi es lielākoties braucu pa Jūrmalas mežiem vai kāpu zonu – gan ziemā, gan vasarā. Kopš es nomainīju savu hardtail uz full-suspension velosipēdu, man vairs nav vēlmes izskatīt hardtail velosipēdu kā opciju iegādei. Kaut arī ir pieejami tiešām labi hardtail velosipēdu, mana muguras apakšdaļa ir pateicīgāka par to, ka netiek visu laiku sista no apakšas.
Jāpiekrīt, ka mīšanās pa līdzenām virsmām nav tik efektīva, bet tas ir tikai laika jautājums – pieradīsi un vairs nejutīsi atšķirību, kamēr atkal neuzsēdīsies uz hardtail velosipēda. No otras puses, tiklīdz ar savu “racēju” iebraucu meža takās, hardtail vairs nespēj tikt man līdzi, it īpaši ja sektors ir sakņains.
Personīgā pieredze

Kopš nomainīju savu hardtail uz fullīti (raksts šeit), pārspēju lielāko daļu no saviem Strava personīgajiem sektoru rekordiem. Vēl viena lieta, ko es pamanīju (varbūt tas ir kaut kāds placebo efekts), bet fullītis mazāk slīd uz tīra ledus, kaut arī te drīzāk “vaininieks” būs labākas riepas ar augstāku un mīkstāku protektoru.
Runājot par svaru un cenu – mans pēdējais hardtail maksāja 700 eiro un tā svars bija virs 15 kilogramiem. Pievienojot “tikai” aptuveni 2500 eiro, iegādājos 14,2 kilogramus pilnas amortizācijas velosipēdu. Pa vidu bija vēl viens fullītis, kura kopējais sistēmas svars bija ap 16 kilogramiem. Es sajutu atšķirību, tāpēc mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka svaram ir nozīme.
Jebkurā gadījumā noteikti iesaku vismaz pamēģināt izbraukt ar pilnas amortizācijas velosipēdu. Mani draugi pēc mana braucamā izmēģināšanas uzreiz sākā domāt, kā ātrāk sakrāt naudu fullītim.
Pēc apmēram mēneša savu veco fullīti savākšu no ziemas “konservācijas” – ja vari nokļūt līdz Jūrmalai, kā arī der M izmēra rāmis, vari uzrakstīt ziņu WhatsApp (numuru meklē kontaktu lapā) – nav žēl kopā izbraukt aplīti pa mežu. Ja ļoti iepatiksies, par 700 – 800 eiro varu arī pārdot savu veco pilnas amortizācijas velosipēdu.