Pirms doties velobraucienā ir obligāti jāveic velosipēda pārbaude. Šajā rakstā izveidoju sarakstu ar lietām, kādi elementi un aspekti ir jāpārbauda un cik bieži tas ir jādara. Pieturies šiem septiņiem velosipēda apkopes punktiem, lai izvairītos no negaidītiem pārsteigumiem brauciena laikā.
Mehānisko velosipēda daļu defekti var izbojāt tavu braucienu. Iedomājies, ka ar tavu velosipēdu kaut kas notika 30 kilometru attālumā no mājām, un blakus nav arī sabiedriskā transporta, ar kuru varētu nokļūt līdz mājām. Diezgan nepatīkama situācija, piekrīti? Bet tie vēl ir nieki, jo šo detaļu bojājums var izraisīt arī kādu nopietnu avāriju.
Ja regulāri veikt velosipēda aprīkojuma pārbaudi, palielinās iespēja pamanīt kādu bojājumu pirms dodies braucienā. Zemāk aprakstīšu lietas, kam un cik bieži vajag pievērst uzmanību.
Velosipēda pārbaudes saraksts
Būsim godīgi - lielākā daļa no mums vienkārši uzleks virsū velosipēdam un dosies braucienā, pieņemot, ka ar velosipēdu viss ir kārtībā. Jā, parasti tā arī ir, bet, ja vēlies būt pārliecināts, ka braucamais ir funkcionējošs un ar to ir droši braukt, zemāk vari apskatīt septiņus jautājumus, ko vari sev uzdot, pirms sāc mīties:
Vai riepās ir pietiekošs gaisa spiediens?
Vai ķēde ir saeļļota?
Vai bremzes strādā?
Vai visas skrūves ir cieši pievilktas?
Vai bezkameru riepās (ja tādas ir) vēl ir šķidrums?
Vai ātrumi pārslēdzas?
Vai amortizācija (ja tāda ir) strādā?
Nav nekādas vajadzības pārbaudīt šīs komponentes pirms katra brauciena. Piekrītiet - tas būtu ļoti kaitinošs process.
BET, ir svarīgi atcerēties laiku, kad pēdējo reizi katru no šīm komponentēm pārbaudīji! Ja nevari atcerēties, tad, pirms nākošā brauciena, būs nepieciešama velosipēda pārbaude.
Cik bieži ir jāveic velosipēda pārbaude?
Riepas – katru reizi
Es izmantoju pumpi ar spiediena rādītāju. Tādā veidā es varu būt drošs, ka varēšu visefektīvāk mīties. Riepu spiedienam ir ļoti liela nozīme velosipēda kustībā un es esmu ļoti izvēlīgs riepu spiediena ziņā. Savu ideālo spiedienu vari aprēķināt izmantojot Velokluba riepu spiediena kalkulatoru.
Bet tev nevajag būt tik lielam nūģim kā man. Pietiks, ja uzspiedīsi ar īkšķi uz riepas, lai pārliecinātos, ka tajās ir pietiekoši daudz gaisa.
Noteikti neiesaku braukt ar riepām, kurās ir par maz gaisa – palielinās iespēja sacaurumot kameru, vai vēl sliktāk – vari bojāt aploci un pat nokrist.
Bieži pumpējot riepas var arī labi sekot līdzi protektora nodilumam. Tāpēc pumpē riepas!
Ķēde – ik pēc pāris braucieniem
Ķēde apkopē ir vissvarīgākā velosipēda detaļa. Tīra, labi saeļļota ķēde ļaus mīties līdzeni un klusi, labāk pārslēgs ātrumus, kā arī tā lēnāk nodils. Tāpēc, ja vēlies, lai tava ātrumu sistēma kalpo ilgāk, kā arī ietaupīt naudu – pārbaudi ķēdi.
Tas, cik bieži ir jāmazgā un jāeļļo ķēde, ir atkarīgs no tā cik bieži un tālu tu brauc, laikapstākļiem un izmantojamā lubrikanta veida. Braucējiem, kas minās bieži, es iesaku eļļot ķēdi ik pēc pāris braucieniem (piemēram – katrus 200 – 300km). Tīrīt ķēdi var tad, kad tā izskatās jau pārāk netīra. Protams, tīrīt un eļļot ķēdi var biežāk, kaut arī šis process ir diezgan ķēpīgs.
Ja vēlies ar ķēdes tīrīšanu nodarboties minimāli – ir iespēja ķēdi vaskot.
Bremzes – katru braucienu / kad pamani problēmu / katru mēnesi
Pirms uzsāc braucienu, nospied bremžu rokturus, lai pārliecinātos, ka bremzes strādā. Šis man jau ir iestrādājies zemapziņā, jo vienu reizi bērnībā kā uzņēmu ātrumu, tā arī apstājos lecot nost on velosipēda, jo draugam likās smieklīgi manu aploci “saeļļot”. Bremžu praktiski nebija.
Ja tavas bremzes bieži čīkst, tām trūkst bremžu spēka vai arī rokturis šķiet ļengans – tā varētu būt zīme, ka bremžu kluči ir nodiluši vai bojāti. Ja tev ir mehāniskās bremzes, iespējams, ka vajag nomainīt troses. Hidraulisko bremžu gadījumā – pilna sistēmas pārliešana.
Jebkurā citā gadījumā es savus bremžu klučus pārbaudu apmēram reizi mēnesī. Es cenšos nomainīt savus bremžu klučus, kad tie ir aptuveni 50% nodiluši. Tādā veidā es uzturu maksimālu bremzēšanas spēku.
Neesiet vieni no tiem velobraucējiem, kas savus bremžu klučus nolieto pilnībā. Tas ne tikai ir bīstami, bet sabojās diska bremžu rotorus vai rata aploci V-veida bremžu gadījumā.
Skrūves – ik pāris mēnešus
Es iesaku pārbaudīt skrūves ik pēc pāris mēnešiem. Tās var pašas no sevis kļūt vaļīgas un radīt pamatīgas problēmas.
Laikam vissvarīgākās ir stūres iznesuma skrūves (ja vien esi ekstrēmists un neesi pret to, ka brauciena laikā var “pazust” stūre). Vēl ir vērts pārbaudīt bremžu kaliperu, sēdekļa un tā stutes, kā arī amortizācijas savienojuma vietas skrūves. Tāpat ir jāpārbauda, vai velosipēda ratu skrūves ir pietiekoši cieši pievilktas.
Es iesaku izmantot dinamometrisko atslēgu gandrīz jebkuru skrūvju pievilkšanai – tādā veidā var izvairīties no sabojātas vītnes pārāk stipras pievilkšanas gadījumā, vai otrādi – pārāk vaļīgi pievilktas skrūves.
Bezkameru riepu šķidrums – ik pēc pāris mēnešiem
Ja tavam velosipēdam ir bezkameru riepas, tad ir nepieciešams periodiski papildināt riepu šķidrumu. Cik bieži tas ir jādara? – atkarīgs no klimata. Ja tavā apvidū ir karsts un sauss, tad šķidrumu vajadzēs papildināt biežāk nekā tad, ja atrastos vēsākā klimata zonā.
Bezkameru riepu šķidrumu ir jāpapildina katrus 3 – 6 mēnešus – vai nu iešpricējot to caur ventili, vai arī paverot vaļā riepu un ielejot to pa tiešo iekšā.
Ir vairāki veidi, kā var pārbaudīt bezkameru riepu šķidruma līmeni. Vieglākais ir vienkārši griezt vai kratīt riepu un klausīties, vai šķidrums riepā šļakstās. Ja nekas nav dzirdams, tad šķidrumu vajag pieliet klāt.
Amortizācija – reizi gadā
Kalnu velosipēdiem (un dažiem gravel) amortizāciju vajag pārbaudīt regulāri. Amortizācijas ražotāji iesaka savus laika apkopes intervālus (piemēram – 50, 100 vai 200 nobrauktas stundas), bet tam dažreiz ir grūti izsekot līdzi.
Lai atvieglotu šo uzdevumu, iesaku veikt pilnu amortizatoru apkopi vismaz reizi gadā. Lielākā daļa velobraucēju to darīs ziemā (kad nebrauc ar velosipēdu). Tādā veidā uz nākošo sezonu amortizācija būs gatava braukšanai.
Daži šo apkopi veic mājās, bet, ja nav daudz pieredzes velosipēdu remontā, noteikti iesaku šo darbu uzticēt profesionāļiem un aizvest uz kādu no veloservisiem.
Ja sezonas laikā jūtiet, ka amortizācija strādā sliktāk vai no tās dzirdami nesaprotami trokšņi – apkopi iesaku veikt uzreiz. Tā kā amortizācija parasti ir visdārgākā no velosipēda komponentēm, iesaku tai pievērst pastiprinātu uzmanību.
Ātrumu pārslēgšana – kad tiek pamanītas problēmas
Ja tava ātrumu sistēma tika pareizi noregulēta veloservisā vai citur, tad tai būtu jāstrādā bez problēmām ilgu laiku (protams, ja regulāri veic ķēdes un zobratu apkopi).
Ja pamani lēnu pārslēgšanos vai arī kādu izlaistu ātrumu –
Mehāniskās sistēmas gadījumā parasti pietiks noregulēt indeksāciju;
Elektroniskās sistēmas gadījumā vajadzēs izmantot ražotāja viedtālruņa aplikāciju.
Ja nesen piedzīvoji kritienu vai ātrumu pārslēdzējs uzņēma triecienu, tad ir liela iespējamība, ka tev vajadzēs regulēt ātrumu pārslēdzēja turētāju, kā arī pārbaudīt high un low ātrumu limita skrūves.
Pēc kritiena vai uzņemta trieciena vienmēr jāpārbauda ātrumu sistēmas darbība.
Kopsavilkums
Velosipēdi nav ļoti sarežģīti, kā arī labi velosipēdi parasti ir uzticami un ilgi kalpos. Ja regulāri veikt velosipēda pārbaudi, tad varēsi ilgu laiku braukt ar to bēdu nezinot.
Gadījumā, ja velosipēda pārbaudes laikā pamanīji kādu problēmu, novērs to pirms dodies braucienā vai arī uztici šo darbu veloservisa profesionāļiem, ja neesi pārliecināts par saviem spēkiem.