Pavisam nesen, Nīderlandes pilsētā Utrehtā, uz vienas no visaktīvākajām ielām tika novākts veloceliņš. Tā noteikti nav automobiļu lobēšana – par to, priekš kā un kāpēc tas tika izdarīts, ziņo blogs Bicycle Dutch.
Standarta veloinfrastruktūras veids ir automobiļu un velosipēdu kopīga kustība – tā uzskata projektētāji Nīderlandē, Dānijā un citās valstīs. Bet, lai tas veiksmīgi darbotos, nepietiek ar to, lai noteikumos ierakstītu, ka ielās, kurās nav veloceliņš, velosipēdistiem jābrauc pa braucamo daļu kopā ar automobiļiem. Ielai ir jābūt drošai – ar samazinātu transporta kustību un braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus stundā.
Tā izskatījās Nahtegalštrāte 1968. gadā – Nīderlandes automobilizācijas labākajos laikos.
Nahtegalštrātes vēsture
Tā bija īsa teorija, bet tagad atgriezīsimies pie konkrētā gadījuma no Utrehtas, kur nesen tika novākts veloceliņš uz Nahtegalštrātes – senas ielas, kuras garums ir apmēram 300 metri. Tās maršruts sākas no centrālās stacijas (tur, savukārt, atrodas pasaulē lielāka velonovietne) un virzās uz vietējās universitātes kopmītnēm.
20. gadsimta sākumā to pāris reizes paplašināja un mūsdienās tās platums ir 18 metri. Ilgu laiku nekādas veloinfrastruktūras uz šīs ielas nebija, tāpēc bieži radās bīstamas situācijas. 90. gados uz ielas tika izbūvēts atsevišķs veloceliņš un tieši tas veicināja šīs ielas popularitāti.
Līdz COVID pandēmijas sākumam darbadienās pa šo ielu brauca ap 18 tūkstošiem velosipēdu, kamēr mašīnas – tikai 4 tūkstoši. Utrehtas pilsētas administrācija pēdējo gadu laikā speciāli sarežģīja automobilistu dzīvi – atcēla tranzīta braukšanu caur pilsētu un stāvvietas būvēja ārpus pilsētas centra.
Nahtegalštrāte 2012. gadā.
Nahtegalštrāte 2021. gadā.
Veloceliņš Nahtegalštrātē
Braucamā daļa aizņēma daudz vietas, tāpēc velosipēdisti ar grūtībām pārvietojās pa veloceliņu. Arī trotuāri bija ļoti šauri. Pirms pāris gadiem pilsētas administrācija nolēma visu pārveidot.
Tika rīkotas publiskas debates ar vietējiem iedzīvotājiem, biznesu īpašniekiem un velosipēdistu organizācijām. Visi piekrita tam, ka Nahtegalštrātei jākļūst par tā saucamo velosipēdu ielu - ielu, kur prioritāte ir velosipēdistiem, ar jauktu kustību un ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h (iepriekš pa to varēja braukt ar 50 km/h).
Drošie krustojumi realitātē
Drošo krustojumu plāns
Šajā ielā palielināja velonovietņu skaitu no 200 līdz 300, bet tajās vietās, kur velosipēda novietošana ir aizliegta, drīz tiks iestādīti koki.
Kravas piegādes laiki ir ierobežoti, automobiļu stāvvietas stipri samazinātas, bet, lai vadītājiem nebūtu vēlmes pārsniegt ātrumu, ielu aprīkoja ar mākslīgiem nelīdzenumiem - tajā skaitā paaugstinātām gājēju pārejām un plašām drošības saliņām. Trotuāri tagad ir plašāki, kas paver iespēju organizēt ielas kafejnīcas.
Kopumā sanāca pilnvērtīga rekonstrukcija, kas radikāli mainīja ielas izskatu. Tagad tā daudz labāk atbilst tam, kā to lieto iedzīvotāji, kā arī noteikti ietekmēs to, ka mašīnas pa to pārvietosies arvien mazāk, bet gājēji un velosipēdisti – vairāk.