Kāpēc augstākās klases kalnu velosipēdi maksā vairākus tūkstošus eiro? Kāpēc tie maksā tikpat cik motocikls vai ļoti neslikta lietota mašīna? Izpētīsim dažus no galvenajiem iemesliem, kāpēc daži mūsdienu kalnu velosipēdi maksā tik daudz.
Daudzus velosporta jaunpienācējus bieži vien pārsteidz augstās velosipēdu vai tā aprīkojuma cenas. Vidējās klases kalnu velosipēdi bieži vien tiek pārdoti par pāris tūkstošiem eiro, bet daudzi augstākās klases modeļi maksā pat piecciparu summas. Kāpēc šie velosipēdi ir tik dārgi? Daudzi komentētāji ne reizi vien ir norādījuši, ka motociklu var iegādāties par tādu pašu cenu kā vidējās un augstākās klases kalnu velosipēdu, un tas tiešām šķiet stulbi.
Par laimi, šobrīd ir pieejami daudzi lēti un labi kalnu velosipēdi, jo īpaši, ja iegādājaties lietotu eksemplāru. Taču, ja internetā esat pētījuši, ar ko brauc "hardcore" kalnu velosipēdisti, sajutīsiet vieglu izbīli par to braucamo cenām. Paskatieties kaut vai veloklubs.lv vai citu ārzemju MTB velosipēdu apskatus - velosipēdi, kuri tiek testēti un par kuriem tiek veidoti raksti, ir dārgā gala velosipēdi.
Kāpēc vispār eksistē šie velosipēdi, kas maksā vairāk nekā 5000 un 10000 eiro, un kam tie ir domāti? Šī raksta mērķis nav attaisnot vairāk nekā 10 000 eiro vērta velosipēda iegādi. Mēs tikai mēģināsim izskaidrot dažus galvenos iemeslus, kāpēc šie dārgie kalnu velosipēdi vispār tiek ražoti.
Varbūt tu vēlies, lai mēs uztaisām apskatu arī par lētākiem velosipēdiem? Ja tā - raksti komentāros.
Pro līmeņa velosipēdi ir pieejami ikdienas velobraucējiem
Aplūkosim piemēru par šobrīd tirgū pieejamo ļoti dārgo, bet arī ļoti populāro velosipēdu: Specialized S-Works 8 PRO. Šī 8 PRO augstākā līmeņa versija tiek pārdota par 11000 EUR, kas krietni paplucinās maciņu (var atrast arī lētāk, bet parasti tie maksās vismaz ap 9000 EUR).
Ko vēl jūs varētu iegādāties par 11000 eiro? Kad iegādājos savu 10 gadus veco lietoto automašīnu, tā maksāja aptuveni tikpat, taču tas nav pārāk labs salīdzinājums. Labāks salīdzinājums varētu būt pavisam jaunais Yamaha YZF-R7, par kuru nesen sāku skatīties apskatus. Tas ir lielisks un ļoti ātrs 689 kubikcentimetru motocikls, kura mazumtirdzniecības cena ir "tikai" 9860 EUR. Kas par lielisku pirkumu, ne?
Tomēr ir liela atšķirība starp kalnu velosipēdu un motociklu. Šis S-Works 8 PRO, kas maksā 11000 eiro, būtībā ir tieši tas pats velosipēds, ar kuru brauc labākie Pasaules kausa izcīņas XC kalnu divriteņu Specialized komandas braucēji, lai uzvarētu lielākajās un svarīgākajās velobraucienu sacensībās pasaulē.
Rāmis ir izgatavots, izmantojot Specialized augstākās kvalitātes S-Works FACT 12m oglekļa šķiedru. Piedziņa arī ir augstākās klases - bezvadu elektroniskā SRAM XX SL sistēma. Arī SRAM hidrauliskās disku bremzes, RockShox balstiekārta un Roval oglekļa rati ir pašas augstākās klases.
Ja iegādājaties velosipēdu par vairāk nekā 10000 eiro, jūs būtībā saņemat to pašu, ko saņem pasaules labākie braucēji. Ja jūs vēl pāris tūkstošus atvēlēsiet uzlabojumiem, jūs varēsiet braukt ar kaut ko "labāku" nekā profesionāļi var braukt sponsoru saistību un UCI noteikumu un ierobežojumu dēļ. Tomēr Yamaha YZF-R7 motocikls, kuru es iekāroju, ne tuvu nav tas, ar ko brauc pasaules labākie motociklu braucēji. Daži to pat varētu uzskatīt par "iesācēju" motociklu.
MotoGP motocikli, kas ir motociklu sacīkšu virsotnes modeļi, maksā vairāk nekā 3 miljonus ASV dolāru un spēj sasniegt vairāk nekā 350 km/h lielu ātrumu. Ja mēs aplūkojam kaut ko nedaudz pieejamāku, piemēram, tādu homologācijas sēriju kā WorldSBK, tad šie motocikli joprojām ir ļoti dārgi.
Lai iegādātos ceļu satiksmei piemērotu homologācijas modeli, parastajiem patērētājiem var nākties iztērēt līdz pat 40000 eiro. Savukārt motocikliem, ar kuriem brauc WorldSBK sacīkšu braucēji, var būt pievienotas sacīkšu komponentes, kuru vērtība var sasniegt 250000 eiro - šīs komponentes padara tos par konkurētspējīgiem sacīkšu motocikliem.
Profesionāļu līmeņa motociklu veiktspēja un tehnoloģijas parastajiem braucējiem ir nesasniedzamas. Tās ir ne tikai nesamērīgi dārgas - jūs nevarat vienkārši ieiet moto preču veikalā un iegādāties tādu pašu tehniku, kādu izmanto labākās profesionāļu sacīkšu komandas.
Savukārt ar kalnu velosipēdiem jebkurš ar pietiekami lielu naudas maku var iegūt to, ko izmanto profesionāļi, vai pat labāku. Bet vai velosipēds, kas maksā vairāk nekā 10000 eiro, patiešām ir šīs naudas vērts? Tas ir diskutabls jautājums. Pēc noteiktas summas (parasti es saku, ka tā ir virs 3000 eiro) ieguvumi, ko jūs saņemat, sāk kļūt ļoti niecīgi, kas mūs noved pie nākamā jautājuma...
Dzīšanās pakaļ ideālam nav lēts prieks
Kāda ir lielākā atšķirība starp kalnu velosipēdu par 1000 eiro un velosipēdu par 10000 eiro? Atbilde - 9000 eiro!
Ok, ja runājam nopietni - aplūkojot kalnu velosipēdus, var būt grūti saprast, kur aiziet visa šī papildu nauda. Ar 1000 eiro vērtu kalnu velosipēdu var mīt pedāļus, var pārslēgt pārnesumus. Tam pat var būt amortizācija. Iespējams, ka ar to pat ir patīkami braukt.
Kalnu riteņbraukšana ir sporta veids, kurā daudz kas ir atkarīgs no aprīkojuma. Tāpat kā jebkurā citā sporta veidā, arī šajā aizrautīgie entuziasti ir vairāk nekā gatavi upurēt ar saviem iekrājumiem un optimizēt savu aprīkojumu, lai uzlabotu savu pieredzi vai sasniegtu pat tikai nedaudz labākus rezultātus.
Lūk, piemēri, kas patīk kalnu velosipēdu atkarīgajiem:
Velosipēds, kas labi kāpj (brauc augšupceļos);
Velosipēds, kas lieliski uzvedās braucot lejupceļos (downhill);
Velosipēds, kas labi brauc līkumos;
Izturīgs velosipēds;
Velosipēds, kas nesver pārāk daudz;
Velosipēds, kas rada pārliecības sajūtu;
Velosipēds, ar kuru ir prieks braukt;
Velosipēds, kas labi izskatās.
1000 eiro vērtam kalnu velosipēdam zināmā mērā var būt visas šīs īpašības. Taču, attīstoties kalnu riteņbraukšanai, "hardcore" braucēju gaume ir kļuvusi izsmalcinātāka, un viņi sāk meklēt veidus, kā vienu vai vairākas no iepriekš minētajām iezīmēm padarīt labākas. Ražotāji to izmanto, pārdodot produktus, kas ir nedaudz labāki vienā vai otrā ziņā. Protams, par šiem minimālajiem uzlabojumiem ir jāmaksā.
Mūsdienās kalnu riteņbraucēji var iegādāties oglekļa šķiedras rāmjus, ko izstrādājuši inženieri un prasmīgi strādnieki izgatavojuši pielāgotās veidnēs, lai panāktu ideālu ģeometriju, svaru un stingrību. Tas palielina izmaksas.
Mums ir viegli bezvadu elektroniskie pārnesumi, kas nodrošina precīzu pārslēgšanu vissliktākajos apstākļos un pietiekami daudz pārnesumu, lai pārvarētu stāvākos kāpumus. Tie vienlaikus ir arī pietiekami izturīgi, lai izturētu nopietnus kritienus. Tas arī palielina izmaksas.
Mums ir balstiekārta ar pietiekami daudz amortizatoru regulēšanas iespējām, lai pielāgotu dakšas un amortizatorus jebkuram apvidum vai braucējam, un tas viss sver tikai daļu no motocikla balstiekārtas svara. Tas sadārdzina izmaksas.
Pērkot dārgākus kalnu velosipēdus, mēs lielākoties maksājam par izsmalcinātību. Tātad, vai 10000 eiro vērts velosipēds ir labāks par 1000 eiro vērtu velosipēdu? Vai tas ir 10x labāks? Noteikti nē.
Lai izpētītu, kā pilnveidošana palielina izmaksas, aplūkosim tikai tādu lietu kā svars, jo tas ir viegli izmērāms un mums visiem saprotams rādītājs (mēs visi varam paņemt velosipēdu un novērtēt, vai tas ir smags vai viegls).
Lai gan es vienmēr uzsveru, ka velosipēda svars nav pats svarīgākais, velosipēdiem tomēr jābūt pietiekami viegliem, lai vidusmēra cilvēks ar tiem varētu mīties pa taku. Salīdzinot pat ar vislētākajiem motoriem, mēs, cilvēki, esam vāji. Visjaudīgākie velosipēdisti knapi ģenerē tik daudz vatu, lai darbinātu tosteri.
Sākotnējā līmeņa XC velosipēds, kas maksā 1000 eiro, var svērt 14-16 kg. Lielākajai daļai braucēju ar to pietiek, lai pārvietotos. Taču, samazinot svaru par 2 kilogramiem, velosipēds kļūs veiklāks un ātrāks. 5 kg? - vēl labāk.
Augstākā līmeņa XC velosipēdi ar pilnu balstiekārtu (full suspension) bieži vien sver mazāk nekā 15 kg. Oglekļa šķiedras rāmja velosipēdi var būt pat zem 11 kg. Kalnu velosipēdu cienītājiem tas ir ļoti svarīgi. Problēma ir tā, ka, cenšoties samazināt svaru, izmaksas pieaug. Sliktākais ir tas, ka izmaksas, kas rodas, lai padarītu velosipēdus vieglākus, nav lineāras.
Man patīk kā analoģiju izmantot raķešu vienādojumu. Svars ir viens no lielākajiem apsvērumiem, kad raķete tiek palaista kosmosā. Lielākam svaram nepieciešams vairāk raķešu degvielas, bet nepieciešamās degvielas daudzums, salīdzinot ar svaru, pieaug eksponenciāli. Piemēram, palielinot raķetes kravnesību tikai par 5 %, tās pārvietošanai var būt nepieciešams par 130 % lielāks degvielas daudzums.
Līdzīga situācija ir ar velosipēdu svara samazināšanu, taču degvielas vietā eksponenciāli sadeg nauda. Kad sāksiet sasniegt XC velosipēdu tirgus augstāko segmentu, jūs galu galā iztērēsiet tūkstošiem eiro, lai nomestu dažus simtus gramu. Neprātīgi dārgie kalnu velosipēdi ir rezultāts tam, ka braucēji un ražotāji nepārtraukti dzenas pēc šiem svara minimumiem. Tas nenozīmē, ka tas ir "tā vērts", taču ir cilvēki, kas to pirks.
Rezumē: MTB drīkst būt "lēti"
Vai esam aprakstījuši visus faktorus, kāpēc kalnu velosipēdi ir tik dārgi? Pat ne tuvu. Taču divi šeit izskaidrotie faktori ir galvenie, kurus es ievēroju, mēģinot izskaidrot īpaši dārgu kalnu velosipēdu esamību ģimenei, draugiem un klientiem.
Galu galā, iespējams, lielākais iemesls, kāpēc eksistē absurdi 10000 eiro vērtie velosipēdi, ir tas, ka ir cilvēki, kas vēlas tos iegādāties. Kamēr vien velosipēdu uzņēmumi varēs tos pārdot, tik ilgi pastāvēs neprātīgi dārgi velosipēdi. Par laimi, jums nav jāmaksā tik daudz, lai sāktu savu MTB ceļojumu, jo īpaši ņemot vērā, ka daudzu velosipēdu cenas pēc pandēmiskā velosipēdu buma samazinājās.
Lielākā daļa 1000-2000 eiro "iesācēju" kalnu velosipēdu ir pietiekami stabili, lai ar tiem varētu doties pa īpašām kalnu velosipēdu takām, kur jums nāksies cīnīties ar akmeņiem, saknēm, kritieniem un varbūt pat lēcieniem. Ja braucat tikai pa pilsētu vai grants celiņiem, tad "īsts" kalnu velosipēds nebūs tas, kas jums vajadzīgs. Šim nolūkam bieži vien ir piemēroti lētāki velosipēdi.
Ja esat no tiem, kuri nav pārliecināti, vai kalnu riteņbraukšana ir tieši jums piemērots sporta veids, tad labākais veids, kā apgūt velosipēdu, netērējot pārāk daudz naudas, varētu būt došanās uz kādu vietu, kur var iznomāt velosipēdu.
Kā vispārīgu padomu topošajiem kalnu velosipēdu braucējiem es varu teikt, lai viņi izvairās no "lielās kastes" vai universālveikala velosipēdiem (piemēram, Maxima velosipēdiem), ja viņi vēlas braukt pa "īstām" kalnu velosipēdu trasēm.
Tomēr, ja universālveikali ir labākais (lasīt - lētākais) ceļš, kā sākt nodarboties ar šo sporta veidu, tad visdrošāk ir izvēlēties jau atzītu un uzticamu MTB zīmolu velosipēdus, kurus, vismaz Maxima, nebūs viegli atrast. Ja redzi Author velosipēdu - tas noteikti nav slikts velosipēds. Author kalnu velosipēdu jomā darbojas jau pietiekoši ilgu laiku, ražo pieejamus sākuma līmeņa modeļus un velosipēdus ar pieklājīgiem rāmjiem un komponentēm.
Tomēr ideālā gadījumā es iesaku lielākajai daļai jauno kalnu riteņbraucēju iegādāties lietotu velosipēdu, jo bieži vien jūs varat iegādāties labāku velosipēdu par tādu pašu cenu kā iegādājoties pilnīgi jaunu sākuma līmeņa velosipēdu. Galvenā lieta, kas jāpatur prātā, ja pērkat lietotu velosipēdu, ir tā, ka lielākā daļa vecāku (10+ gadu) lietotu kalnu velosipēdu parasti sagādā vairāk problēmu, nekā ir to vērts, ja vien tie nav lieliskā stāvoklī vai ja jūs neesat mehāniķis ar labām velosipēdu zināšanām. Neatkarīgi no tā, ar kādu velosipēdu izvēlaties braukt, vissvarīgākais ir būt drošam un gūt prieku no braukšanas. Lietojiet labu ķiveri, brauciet savu iespēju robežās, kā arī dodieties ārā un izbaudiet dabu.