Kalnu velosipēda riepu spiediens

Riepas ir būtisks kalnu velosipēda elements, jo tās nodrošina saikni ar braukšanas virsmu un ietekmē braukšanas kvalitāti. Riepu spiediens ir galvenais faktors, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu optimālu saķeri un veiktspēju. 

Ir daudzi faktori, kas jāņem vērā, izvēloties pareizo riepu spiedienu, piemēram, riepas platums, karkasa biezums, materiāls, aploces platums un forma, kā arī braukšanas apvidus. Tomēr ir svarīgi saprast, ka ideālais riepu spiediens var atšķirties atkarībā no katras personas braukšanas stila. 

Tieši tāpēc šajā rakstā sniegto informāciju nevajag uzskatīt par kaut kādu noteiktu sistēmu, kuras ieteikumi ir obligāti jāievēro. Šī raksta mērķis ir palīdzēt saprast, kāds riepu spiediens visvairāk atbilstu tavam braukšanas stilam. 

Kāds ir atbilstošākais MTB riepu spiediens 

Diemžēl šī nav vienkārša atbilde - kad ir jāizvēlas visvairāk atbilstošākais riepu spiediens priekš kalnu velosipēda, galvenais faktors ir atrast ideālo spiediena balansu. 

Mūsu galvenais mērķis ir sasniegt to, lai riepa ir stabila un tai ir laba saķere pagriezienos. Tai arī ir kaut kādā mērā jādeformējas uz dažādiem nelīdzenumiem, piemēram - akmeņiem, saknēm u.t.t. Ar pārāk piepumpētu riepu braucot pāri nelīdzenumiem tu uz velosipēda pārāk daudz kratīsies, jo riepas atspersies kā pārpumpēta basketbola bumba. 

Riepa arī nedrīkst būt pārāk mīksta, jo tas palielina tās pārduršanas iespēju - nevienam negribētos braucienu beigt kaut kur tālu no mājām ar tukšu riepu (kaut gan te var palīdzēt bezkameru riepas). 

Rites pretestība arī ir ļoti svarīgs faktors - jo mīkstāka riepa, jo lielāka pretestība. Tad beigu beigās - kā atrast ideālo balansu? 

Pirms iedziļināties visos šajos riepu spiediena izvēles labirintos, zemāk vari apskatīt tabulu, kurā tiks norādīti sākotnējie riepu spiediena ieteikumi 80kg smagam braucējam (svarā ir iekļauts arī braucēja aprīkojums, piemēram - soma, kurpes u.t.t.), kurš brauc pa Latvijas meža takām. 

Dati tabulā ir paredzēti bezkameru riepām. Ja tavas riepas ir ar kameru, iesaku spiedienu palielināt par 5psi. 

Kāpēc MTB velosipēdu riepu spiedienam ir tik liela nozīme? 

Pareizs riepu spiediens ir tas faktors, kas var sniegt vislielāko veiktspējas uzlabojumu, neiztērējot nevienu centu (ar noteikumu, ka tev jau ir iegādāts pumpis). 

Palielinot riepu spiedienu, tiks samazināta rites pretestība, jo tādā veidā mazāks laukums riepas virsmas saskarsies ar braukšanas virsmu un samazinās berzes spēku. Tie braucēji, kas veic augstus, tālus un agresīvus lēcienus, noteikti izvēlēsies lielāku riepu spiedienu, lai izvairītos no pārsistām un caurdurtām riepām. 

Palielinot riepas spiedienu tiek samazināta tās saķere ar braukšanas virsmu. Ja vēlies labāku saķeri, tad spiedienu vajag samazināt. Piemērs - ātri pārbraucot pāri saknei ar mazāka spiediena riepām, tā deformēsies "aptverot" sakni un saglabājot saķeri ar virsmu. Riepas ar augstu spiedienu visdrīzāk atleks no šīs saknes, uz īsu brīdi zaudējot saķeri ar braukšanas virsmu vispār. 

Šeit gan ir viens ļoti svarīgs faktors - braukšanas ātrums. Ja brauksi ar lielu ātrumu pa akmeņainu apvidu, bet tavs riepu spiediens būs zems - ir liels risks bojāt ne tikai pašu riepu, bet arī aploci. 

Tieši augstākminētā piemēra dēļ, nedaudz samazināts riepu spiediens tiek uzskatīts par viskomfortablāko, kaut arī mīties ar tādām riepām būs nedaudz grūtāk, it īpaši, ja ieplānotajā maršrutā ir salīdzinoši daudz asfaltētu ceļu.  

Verdikts - atrodot ideālu riepu spiedienu, tu brauksi komfortablāk, ar lielisku saķeri, kā arī izvairīsies no riepas bojājumiem. 

Kādi faktori ietekmē nepieciešamo riepu spiedienu? 

Vairāki faktori ir jāņem vērā izvēloties riepu spiedienu. Zemāk īsi apskatīsim visus šos faktorus. 

Velosipēda un braucēja svars 

Loģiski būtu sākt ar braucēja un velosipēda kopējo svaru. Smagākam braucējam vajadzēs lielāku riepu spiedienu nekā vieglākam. 

Kāpēc? Smagāks braucējs uz riepām izdarīs lielāku spiedienu, tāpēc to vajag balansēt ar vairāk piepumpētām riepām. Pretēji ir ar vieglāku braucēju. 

Braukšanas apvidus 

Kur tu plāno braukt? Ja tavs braukšanas apvidus ir sakņains un akmeņains, un tu plāno braukt ātri - es  ieteiktu nedaudz palielināt riepu spiedienu. Ņemot vērā, ka pa šādu apvidu brauksi ātri, laikam esi diezgan pieredzējis velobraucējs un neliels saķeres samazinājums tev nebūs liels risks. 

Braucot ar lielāku ātrumu, "cietākas" riepas mazāk deformēsies, kad atdursies pret akmeni vai sakni, samazinot risku bojāt riepu un/vai aploci. 

Ja tu plāno braukt pa tehnisku trasi (kalnains, dubļains, daudz sakņu) un ātrums nebūs liels, tad riepu spiedienu ir vērts samazināt, tādā veidā uzlabojot saķeri, kā arī tu nekratīsies uz velosipēda kā atspere, kad pārbrauc pāri kādam nelīdzenumam. 

Video zemāk var uzskatāmi saprast, kā riepu spiediens var ietekmēt braukšanu -  

Svarīgi ņemt vērā arī to, ka riepu spiedienu ir jāmaina arī atkarībā no laikapstākļiem. Piemēram, ja ārā ir lietus, tad es samazināšu riepu spiedienu, lai palielinātu saķeri. Braukt ar "cietām" riepām pāri slapjām saknēm nav tā labāka ideja. 

Braukšanas stils 

Kaut arī nav viens no ietekmējošākajiem faktoriem, tomēr braukšanas stils arī ir jāņem vērā. 

Ja tu labi brauc ar velosipēdu un māki apbraukt vai pārlekt pāri dažādiem šķēršļiem, tad riepu spiedienu var nedaudz samazināt. No otras puses - ja tu plāno vienkārši dragāt cauri pilnīgi visam - piepumpē riepas nedaudz vairāk, lai izvairītos no to bojājumiem. 

Kā riepas konstrukcija ietekmē spiedienu? 

Laiks apskatīt pašas riepas. Kalnu velosipēdu riepas ir pieejamas plaša klāsta platuma, diametru, materiālu un karkasu veidos - tas viss var ietekmēt nepieciešamo spiedienu. 

Riepas platums 

Laikam pašsaprotami - platākā riepā ietilps vairāk gaisa, bet ņem vērā - vienā un tajā pašā riepā, kas uzstādīta uz dažāda platuma aplocēm var ietilpt atšķirīgs gaisa daudzums. 

Platākas riepas būs labākas, ja vēlies braukt ar zemāku spiedienu - samazinot gaisa spiedienu platākas riepas braucot neliksies neprecīzas vai slīdošas, kā arī tās mazāk kustēsies uz aploces vai tiks bojātas. 

Ja platākas riepas būs uzpumpētas ar lielu spiedienu - tās liksies vairāk atsperīgas, salīdzinot ar tievākām riepām. 

Īsāk sakot - platākas riepas ir labākā izvēle, ja vēlies braukt ar zemāku spiedienu. 

Aploces platums 

Iedziļinoties aploces platuma tēmā - platākas riepas būs efektīvākas, ja būs uzstādītas uz platākām aplocēm. Platai riepai, kas uzstādīta uz šauras aploces, būs spuldzes veida forma (ja skatīties griezumā) - ir lielāka iespēja, ka riepa kustēsies no viena uz otru sānu, radot neprecīzas braukšanas sajūtas. 

Savukārt šaurāka riepa, kas uzstādīta uz platākas aploces, būs pārāk "kvadrātaina" - tā nebūs efektīva pagriezienos, kā arī ātrāk nodils riepas sānu sienas. 

• Kaut arī ir dažādas opcijas, 2.2 collu platu riepu iesaku uzstādīt uz aploces ar aptuveni 25mm iekšējo platumu. 

• 2.4 collu platas riepas - uz aploces ar 25-30mm iekšējo platumu. 

• 2.5 - 2.6 collu platas riepām iesaku piemeklēt aploci ar 28-35mm iekšējo platumu. 

• Visbeidzot, 2.8 collu riepām vislabāk derēs aploces ar 35mm+ iekšējo platumu. 

Riepu karkass 

Biezāks karkass nodrošinās lielāku aizsardzību pret caurumiem, bet tās būs smagākas, jo to ražošanas procesā ir izmantots vairāk materiāla sānu sienām. Tas var ietekmēt rites īpašības. 

Tā kā biezāka karkasa riepām ir mazāka iespēja tikt bojātām un tās ir grūtāk caurdurt, tajās ir vēlams izmantot zemāku gaisa spiedienu nekā tievākās riepās. Tāpat šāda riepa ir robustāka, tāpēc tā uz aploces nofiksēsies stabilāk pat ar zemāku spiedienu, salīdzinot ar tievām riepām. 

Tievākas riepas iesaku vairāk piepumpēt, lai tajās ir augstāks gaisa spiediens. Tādā veidā ir lielāka iespēja nodrošināties pret caurumiem. 

Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē tas, kāds ir tavs braukšanas stils un attiecīgi jāizvēlas biezāks vai tievāks riepas karkass. Tas ietekmēs kopējo velosipēda svaru, rites pretestību, iespēju caurdurt riepas, kā arī saķeri ar braukšanas virsmu. 

Riepas materiāls 

Līdzīgi kā riepas karkasam, arī tās materiālam ir liela nozīme. Riepu gumijas materiāls var būt ražots no dažādiem materiāliem un to proporciju attiecības - dažas riepas būs mīkstākas nekā citas. 

Mīkstāka materiāla riepa nodrošinās labāku saķeri. Riepas ar mīkstāku materiālu var piepumpēt nedaudz vairāk, jo tādā veidā nodrošināsi lielāku aizsardzību pret caurumiem, kā arī stabilitāti, vienlaikus saglabājot saķeres efektivitāti. 

Vai aizmugurējai riepai jābūt lielākam gaisa spiedienam nekā priekšējai? 

Visbeidzot apskatīsim priekšējās un aizmugurējās riepas ietekmi uz braukšanu. 

Priekšējā riepa pa lielam ir paredzēta diviem uzdevumiem - bremzēšanai un pagriezieniem. 

Kā jau noskaidrojām - zemāks gaisa spiediens riepā palielina saķeri - attiecīgi, priekšējai riepai mēs vēlamies maksimāli palielināt saķeri, lai palielinātu velosipēda vadāmību. 

Savukārt aizmugurējā riepa ir tā, kuru mēs mocīsim visvairāk. Tai arī ir lielāka iespēja tikt caurdurtai. Ņemot vērā arī svara sadalījumu uz velosipēda, aizmugurējā riepa mēdz biežāk izslīdēt no trajektorijas, ja brauc pa nelīdzenu virsmu. 

Kalnu velosipēdiem parasti iesaka aizmugurējo riepu piepumpēt ar nedaudz lielāku gaisa spiedienu nekā priekšējo. Tādā veidā tiek samazināta rites pretestība un palielināta aizsardzība pret caurduršanu. 

Ražotāja rekomendācijas 

Bieži vien uz riepas sānu sienas ražotājs ir norādījis dažādu informāciju, piemēram - karkasa veidu, riepas platumu, materiālu, kā arī minimālo un maksimālo pieļaujamo spiedienu. 

Vienmēr jāņem vērā šis spiediena diapazons. Neiesaku riepas pumpēt vairāk vai mazāk par norādīto atļauto spiediena diapazonu. Tiesa, daudzi velobraucēji pumpē savas riepas nedaudz zemāk par norādīto atļauto spiedienu, it īpaši, ja tās ir bezkameru riepas. 

Daži piemēri 

Katram braucējam būs savs ideālais riepu spiediens, jo, kā jau minējām, tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Mēs vēlamies sniegt kaut kādus piemēra datus, lai tu tos varētu izmantot kā atskaites / sākuma punktu un varētu eksperimentēt ar savu individuālo riepu spiedienu. 

Pieņemsim, ka ar visām velodrēbēm un somu es sveru 80kg. Mans velosipēds ir aprīkots ar 2.4 collu platām riepām, kas ir uzstādītas uz 30mm platām aplocēm. Riepām ir vidēja stipruma karkass un parasts gumijas materiāls. Mani sākuma spiedieni riepās būtu: 

• 21psi priekšā 

• 23psi aizmugurē 

Šādiem spiediena rādītājiem vajadzētu nodrošināt labu saķeri, kontroli pār velosipēdu, riepu stabilitāti, rites pretestību, kā arī aizsardzību pret caurumiem. 

Ja tam pašam velo uzstādītu 2.6 collu platas riepas, tad es samazinātu spiedienu uz: 

• 19psi priekšā 

• 21psi aizmugurē 

Bet, ja es tam pašam velosipēdam nomainītu riepu uz 2.2 collu platu (attiecīgi arī nomainītu aploces, kas ir 25mm platas), es palielinātu spiedienu uz: 

• 24psi priekšā 

• 26psi aizmugurē 

Tā kā braukšanas apstākļiem un virsmai ir diezgan liela nozīme riepu spiediena izvēlē, tad, gadījumā, ja es brauktu pa akmeņainu un klinšainu apvidu, es nedaudz palielinātu spiedienu - par aptuveni 2psi katrā riepā. Ja laikapstākļi būtu mitri un dubļaini, es samazinātu riepu spiedienu par 2psi. 

Es parasti braucu ar palielinātu riepu spiedienu. Lielākoties tāpēc, ka ar zemāku spiedienu man bieži sanāk pārdurt riepas, kā arī es veicu diezgan agresīvus pagriezienus. Lielāks riepu spiediens nodrošina to, ka riepa nenolidos no aploces - bērnībā bija sāpīga pieredze, kur ar vāji piepumpētu riepu veicu asu pagriezienu uz bruģa, riepa uz īsu brīdi "aizmuka" no aploces un es ar celi ielidoju bruģī. Kliboju vairākus mēnešus. 

Ceram, ka šis raksts palīdzēs tev atrast ideālu spiedienu. Jāpiebilst, ka, kaut arī spiediena izmaiņas parasti šķiet nelielas, tās brauciena laikā tomēr ir jūtamas - it īpaši platāka izmēra riepām. 

Spiediena mērīšanai iesaku izmantot digitālo spiediena mērītāju. Ja tāda nav, noteikti derēs arī parasts manometrs. Es izmantoju grīdas pumpi ar iebūvētu spiediena rādītāju. 

Kā saprast to, ka esi atradis sev atbilstošu riepu spiedienu? 

Ja esi uzsācis eksperimentēt ar riepu spiedienu, kā tu sapratīsi, ka esi atradis sev piemērotāko? 

Pieņemsim, ka tu brauc pa stāvu, lēnu un tehnisku maršrutu. Ja tu jūti, ka tava priekšējā riepa sāk slīdēt pa aploci vai arī tā uzņem nepatīkamus sitienus, kad tu uzbrauc saknei vai kādam akmenim - noteikti iesaku palielināt spiedienu, lai uzlabotu stabilitāti un samazinātu iespēju bojāt riepu vai aploci. 

No otras puses, ja braucot pāri nelīdzenumiem un saknēm, riepa atlec nost vai arī nekontrolējami noslīd, tad spiedienu vajag samazināt. Lielisks piemērs ir braucot pēc lietus pa mežu - es vienmēr samazinu spiedienu vismaz priekšējā riepā, jo slapjas saknes rada lielu kritiena risku. 

Kāpēc nav informācijas par gravel un šosejas velosipēdu riepu spiedienu? 

Par to mēs noteikti rakstīsim nākošajos rakstos, bet īsumā - gravel un šosejas riepu spiediens būs ievērojami lielāks nekā kalnu velosipēdam. Lielākoties tāpēc, ka riepas ir šaurākas, kaut arī gravel velosipēdus var aprīkot arī ar salīdzinoši platām riepām.